Izskrien Rīgu, 2. posms

Izskrien Rīgu, 2. posms Dreiliņkalnā, 26.jūnijā.

Izskrien Rīgu seriālā piedalos pirmo gadu. Pirmajā posmā biju pieteicis bērnus uz 5km distancēm un bērnu skrējienu. Piecītis meitenēm bija par grūtu, tāpēc šoreiz viņām Veselības distance, savukārt Miks (7gadi) joprojām skrēja gan bērnu, gan 5km distanci.

Pats ilgi nevarēju izdomāt, vai pieteikties uz 5 vai 10km (abas, kā wannabe garo distanču skrējējam, nav nekādas mērķa distances, bet ātrums jau arī garajiem gabaliem jātrenē..). Iespēja savākt vairāk augstuma metrus šoreiz nosvēra par labu 10km.

Diena, darbos, bija diezgan saspringta, bet 17:45 izdodas “izkasīties” no mājām. Jābrauc pārāk tālu nav, un jau 18:00 esam veiksmīgi nolikuši mašīnu un ejam pēc meiteņu Veselības skrējiena un  mana 10km numuriem. Rinda pagara, bet kustās ātri un 5 minūšu laikā esam tikuši pie numuriem.

Tā kā nesen esmu ieintegrējies Riga Trail Runners komandā, nolemju, ka esam tiesīgi nobāzēties “Komandu teltī”, ko manā gadījumā izmanto tikai bērni un viņi tur tādi nebija vienīgie. Bija ļoti ērti -  bāzes vietiņa, bērni vienmēr var atrast un ir kur somu nolikt un tuvu starta koridoram.

Nobāzējamies un dodos iesildīties, vispirms ar Miku. Paskrienam pa pļavu un uzskrienam Dreiliņkalnā. Iesildoties ar Miku sajūtas nav diez ko spēcīgas. Jau pa dienu jutos, nu tā, kā piecas minūtes pirms slimošanas un šī īesildīšanās to apstiprina. Tālāk dodos nelielā aplīti ar Kati, kas pēc vecuma skries nākamā aiz Mika – joprojām kalnā iet grūti.. sestdien Stirnu Bukā ieslidīšanās arī bija grūta, bet skrējiens aizgāja – ceru, ka arī šeit būs līdzīgi un pēc starta, viss aizies..

Bērni izskrien savus skrējienus un  līdz lielajam startam paliek 25-30 min. Sarunāju ar bērniem un omi, ka notiks viņi sadarbība ar ūdens padzeršanos skrējiena laikā un dodos iesildīties pats. Joprojām diezgan grūti.. Šoreiz kalnā uzskrienu un noskrienu pa plānoto trasi un vēl pirms starta nolemju, ka salīdzinoši cietie taku apavi jāmaina uz asfalta apaviem – kalns ir sauss un neslīd.

Ātrs WC, kofeīna marmelāde (ogļhidrāti tempam) un dodos uz koridoru. Iestājos salīdzinoši tuvu priekšā un sākas gandrīz 10min “gaidīšanas svētki”.

Starts. Pirmais aplis nešķiet pārāk ātrs, tomēr paskatoties pulkstenī ātrums ir tikai mazliet virs 4min/km, arī kalnā uzskrienu diezgan ātri.. Kalnā vēl nepaspēju atelpoties un skrējiens lejā joprojām ir max pulsa robežās un tas nav viegli. Bet ok, lejā esmu ticis vesels un tagad laiks atelpoties pa pļavu. Pirmā apļa beigās esmu astē komandas biedrenei Sabīnei un tā noturos visu otro apli.. (biju izpētījis pirmā posma rezultātus un viņas laiks bija tieši tāds, kā man gribētos noskriet 10km..).

Spīd saule un ir relatīvi karsti un esmu uzvilcis melnu kreklu. Tas sāk traucēt un lemju to vilkt nost, bet tā vienkārši trases malā to nomest negribās, jo tas no RV107, pazaudēt nedrīkst, bet skrienot cauri starta/finiša zonai tomēr izdodas to uzmest uz somas, kas stāv pie netālu esošās komandu nojumes.

Trešajā aplī sāku just nelielas vēdera problēmas – krūmus meklēt gluži nevajag, bet jūtu, ka ne ūdeni, ne otru batoniņu uzņemt negribās un Sabīne pamazām attālinās. Labā ziņa, kalnā joprojām skrienu un spēju noturēt daudz maz konstantu tempu (ātrākais aplis bija pirmais ar 5min 13 sek un lēnākais  septītais 5min 56sek. Savukārt 3. – 6.apļu laiki atšķiras tikai 5 sekunžu robežās – lai arī jutos diezgan slikti, esmu noskrējis diezgan stabili.

Kopumā izdodas noskriet 45min 12 sek, esmu 35.vecuma grupā un 41.kopumā. Lai arī šķiet, ka ja vēders būtu strādājis uz visiem 100%, noteikti būtu noskrējis mazliet labāk, kopumā ar savu rezultātu esmu apmierināts un ir laba gandarījuma sajūta.