Vasaras vidus panīkums, IR 3.posms un treniņš Ozolkalnā

Pēc “Izskrien Rīgu” Dreiliņkalna posma iestājās neliels sezonas vidus skriešanas panīkums. Daudz laika tika veltīts Deju svētkiem (meitenes dejo un pats biju daļa no dzīvās scenogrāfijas) un skriešana palika trešajā vai pat ceturtajā plānā… Šo nedēļu pozitīvā iezīme – salīdzinoši daudz nobraucu ar velosipēdu – gan kā pamat pārvietošanās līdzeklis Deju svētku laikā, gan arī pāris velo treniņi arī bija.

Un kā samazinās skriešanas apjoms, tā uzreiz klāt dažādu locītavu un muskuļu īdēšana. Stīvs te, sāp tur un vispār spēka nav.. Ir jāskrien un ķermenis uzreiz sāk justies labāk. Un šonedēļ bija pāris labi iemesli kārtīgi izkustēties, proti, 17.jūlija Izskrien Rīgu posms Kronvalda parkā un nākamajā rītā biju ieplānojis beidzot līdz Ozolkalnam aizbraukt – nākamnedēļ  LČ Vertikālajā kilometrā.

17.jūlijs, "Izskrien Rīgu" 3.posms Kronvalda parkā. Latvijā beidzot ir vasara, un kā parasti, tā ir ļoti mitra jeb, kā tautā saka – sutīga. Krekliņš ir sasvīdis slapjš pat vēl pirms iesildīšanās – skaidrs ir viens – grūti būs visiem, būtiski nodrošināties ar pietiekamiem dzeramā krājumiem. Nolemju, ka skriešu prātīgi, jo ar Ervīnu (Lūsi) esmu nākamajā rītā sarunājis braucienu uz Ozolkalnu.

Tuvojas starts. Koridorā šoreiz pārāk dziļi nelienu (skriešu tak prātīgi…) un sākumā, šķiet, tas arī izdodas. Ātrums turās robežās starp 4:30 un 5:00 min/km un pulss ap 155 sit/min. Sviedri līdz aumaļām, bet skrienās diezgan stabili. Protams, distances otrajā pusē sāku pamazām kāpināt tempu, izturu un pēdējais aplis sanāk visātrākais. Kopumā rezultāts nav diez ko spīdošs, kopvērtējuma ieskaitē ieguvu par 100+ punktiem mazāk, kā Dreiliņkalnā, bet es jau biju apņēmies skriet prātīgi..

Bērni arī noskrēja stabili, Miks 5km pievarēja 35min, Kate 40 min, savukārt Ance izskrēja divus Veselības distances aplīšus. Visi sarkaniem vaigiem, bet apmierināti..

Ar Ervīnu sarunāts uz Ozolkalnu startēt 7:00, jāiet gulēt, bet pēc slodzes jau nemaz nevar aizmigt un, kad izdodas, miegs ir saraustīts.

18.jūlijs, pl 6:00 miegs ir pats saldākais, bet pieceļos ātri. Kafija, brokastu putra un jau 6:50 esmu pie Ervīna durvīm un braucam tālāk. Ozolkalnā esam īsu mirkli pirms 8:00 – rīts vēl agrs, bet vasaras saule jau karsē. Mazliet iesildāmies un dodamies uz nogāzi.

Atbraucām ar plānu uzskriet Ozolkalnā 14 reizes (savākt vertikālo km), bet pēc pirmajiem pāris apļiem esam vienisprātis, ar 10 reizēm pietiks. Jūt..ļoti jūt vakardienas Izskrien Rīgu slodzi un relatīvi mazo un maz-kvalitatīvo miegu. Ozolkalna nogāze ir tāda, ka tajā šķiet varētu arī uzskriet pilnā garumā, bet tas tā arī neizdodas – katrā aplī paliek ar vien garāks un garāks tas soļojamais apjoms. Un katrā aplī ar vien vairāk un vairāk pārdomāju, vai man tik tiešām vajag nākamo trešdien doties uz Ozolkalnā esošo LČ...

Pēdējā, 10.aplī beidzot izdodas sevi piespiest pacensties un tas jau izdodas tīri tā neko un noskaņojums par nākamo trešdienu uzreiz uzlabojas. Vidējais apļa laiks 6:20, esot atpūties un sacensību režīmā, cerams uz 6min varētu pacelt. Par vietām es tur cīnīties nebraukšu, bet gluži pēdējais arī negribētu palikt.. Mājupceļā ar Ervīnu spriežam, nez vai būs pieteicies kāds “random čalis”, ko varētu noskriet un izvairīties no pēdējās vietas..cerams, tas "random čalis" nebūšu es!!