Nekļūt Pašam par Korķi... Stirnu Buka Valmieras “Pilsēttakas” Lūsis

Ir pagājis vairāk kā mēnesis kopš iepriekšējā Stirnu Buka, Vilka posma Bebrenē, viss jau kārtīgi aizmirsies un beidzot ir klāt nākamais – Valmierā.

6 nedēļas ir daudz, bet gluži slinkots šajā laikā netika. 21.augustā vēl noskrējām pēdējo Izskrien Rīgu posmu, un kopumā augusts bija ražīgs – tika salasīti 415km, kas pagaidām ir mans mazais rekords mēnesī noskrieto kilometru ziņā. Kopumā man šis bija 3. mēnesis, kad izdevās savākt 400+km, šogad šī bija otrā reize, kad, kas tāds padevās. Zinu, daudziem ir daudz vairāk, bet es salīdzinu ar sevi un man tas bija “PB”.

Atgriežoties pie StirnuBuka. Uz šo skrējienu nedēļu pirms Supervaroņi bija saorganizējuši koptreniņu trases apskatei. Un vēl visu laiku atliktais uzdevums bija Foto orientēšanās spēles izveide Valmierā - kopā tie bija pietiekams iegansts aizbraukt uz Valmieru un tur pavadīt veselu dienu.

Vai ir labi izskriet trasi nedēļu pirms sacensības? Noteikti! Trase ātra, kāpumu maz, bet aptuveni otrajā līdz trešajā kilometrā kārtīgs sašaurinājums ar vienu grāvīti, kam būs jāpārlec pāri – nekas tāds, bet procesors manā galvā teica – būs sastrēgums un sacensību dienā mainīju savu ierasto “sāc lēni, pabeidz pārliecinoši” stratēģiju uz “sāc ātri – nestāvi sastrēgumā”. Buses pilskalna posmā sāku ātri, jo Kalnu Karalis (KK) bija sākumā, bet toreiz pēdējiem 5km spēka man nepietika. Pieņemsim, ka esmu šo aizmirsis..

Šoreiz no komandas ir sarunāti līdzbraucēji – Sabīne un Ēriks. Sabīnei patīkot viss savlaicīgi, tā no rīta iesmej komandas čats. Es pats esmu pamodies 20 minūtes pirms modinātāja, kas man ļauj lēnu garu sataisīties un pat pēc ūdens uz veikalu vēl aizskriet. Sabīnei pakaļ esmu 3 minūtes pirms norunātā laika, viņa jau gaida..

Tālāk paķeram Ēriku, Raganā kafija un līdzpaņemtās brokastis, un sarunās ceļš līdz Valmierai paiet acumirklī. Tuvojamies sv. Sīmaņa baznīcai un arī auto daudzums uz Rīgas ielas palielinās, savukārt, braukšanas ātrums proporcionāli samazinās. Visa plūsma plāno griezt pa kreisi un redzam, ka no iepriekšējās ielas brauc laukā vesela rinda ar tiem, kam tuvajā stāvvietā vietas vairs nebija. Nebūs. Ātri ielecam labajā joslā un nogriežam pa labi. Aiz Swedbank stāvvieta, zīme saka, ka klientiem, bet zem tās laika zīme, kas norāda uz darba dienām. Great success, esam apstājušies ātri un tuvu. Sabīne vēl pamana, ka arī komandas Lāsma nogriezās pa labi un arī to ievelk šeit.

Sacensību centrā esam vismaz 20min pirms plānotā laika. Ir laiks gan apstaigāt tirgotājus, gan parunāt, gan lēnām iesildīties un vēl pa kādam vitamīnam apēst.

Iesildoties vēl izskrienu KK un pēdējos trases kilometrus, lai pārliecinātos, ka nekas nav mainījies. Uz starta koridoru kaut kā atnāku diezgan savlaicīgi un nostājos diezgan priekšā. Esmu tomēr nolēmis nestāvēt sastrēgumos.

Starts!! Aiziet, maucam!! Pirmais km diezgan ok – skrien man garām, bet daudz maz turos līdzi. Pulss, protams, sarkans, bet nav arī nekāds maksimālais. Taka ar vien sašaurinās un drīz ir tajā līmenī, ka skrienam viens aiz otra.  Un te man tikai viena doma – tā kā esmu iekāpis augstākajā tempa līgā - nekļūt pašam par korķi, kas to sastrēgumu taisa. Cenšos turēt līdzi priekšā esošajam, ja kāds sparīgi elso pakausī – palaižu garām. Klāt arī pieminētais grāvītis.. soļu garums mazliet samisējas..uz kājām esmu, bet lēciens sanāk neveikls, un fotogrāfa noķertais kadrs vispār raisa jautājumus, ko es tur daru.

Foto: Jānis Ukass

Esam laukā no šaurās takas, uz tilta augšā, lejā un aiziet “Lūša cilpā”. Tur baterija izbeidzās, un pamazām garām paskrien visi. Nu, vismaz tā man tajā brīdī šķita… arī Līga, kurai pa nedēļu komandas čatā vēl uzsaucu “Catch me if You can” …dammit – tik drīz? Skrienu tālāk, bet no galvas neiziet teiciens “Runāšana sudrabs, klusēšana – zelts.”

Vismaz mežs te ļoti skaists un smaržīgs, un arī vienā taisnē varēja vēl kabaci paķert, tikai vēl 25km līdz finišam būtu līdzi jāstiepj.. mmm..nē, paldies!!

Atgriežos atpakaļ “Buku trasē”, tur visi aizskrējuši, ik pa laikam vēl kāds Lūsis apdzen, bet kopumā diezgan vientulīgi..  Lai arī sajūta ir “lēna”, pulkstenis rāda, ka skrienu ar ātrumu 5:00 – 5:20 min/km, kas priekš taciņām man ir diezgan “ok” rādītājs. Mierinu sevi ar to, ik pa laikam ko apēdu un turpinu. Tuvojoties pilsētas centram, sāk parādīties gan paši lēnākie Buki, gan arī ātrie Zaķi nesas garām kā stāvošam. Bet Zaķiem pa kreisi uz gājēju tiltu, man vēl tālāk uz priekšu uz Baiļu kalnu, ar to mūsu ceļi šķiras.

Pirms Baiļu kalna skaistas takas pa priežu sila mežiem un arī gar pašu Gauju. Tuvojoties kalnam, sāk parādīties “šūpoles” – nelieli noskrējieni, kam seko tik pat īsi uzskrējieni. Skriešana paliek interesantāka un pavisam nemanot ir klāt arī kalns – redzu, visi rindiņā kapj augšā. Pirms nedēļas treniņā kalnā man izdevās uzskriet, tāds bija mērķis arī šoreiz, bet atzīšos, pie kādiem 70% tomēr pāreju soļos. Uzmundrinājumi tiem, kam visgrūtāk un esmu augšā. Zinu, ka būs ūdens punkts, vienu pudeli būs jāuzpilda, laicīgi jau to atskrūvēju, kas palicis iekšā, uzleju uz galvas un esmu klāt pie Venden bunduļa. Ūdens uzpildīts un dodos tālāk – tur noskrējiens pa mazliet slideniem dubļiem un fotogrāfe – prasu, vai daudzi jau noķerti kritienā? ..bet viņa tik noliedzoši pakrata galvu un turpina strādāt..

No kalna lejā un tūlīt atkal augšā. Spēks kājās ir un diezgan veikli tieku augšā, pagrieziens pa labi un kas tad tur – Līga!! Pēc mirkļa vēl pāris "šūpoles”, kurās izdodas tikt garām, gan Līgai, gan vēl vienai Lūšu dāmai, kas mani apsteidza kādu brītiņu pirms Baiļu kalna.  Beidzoties kāpumiem, taisnajā Līga atkal ir garām, bet šoreiz viņu no skatiena vairs neizlaižu. Pāris km un arī mēs esam uz gājēju tilta, kas nozīmē tikai vienu – palikuši kādi 3-4km pa Dīvaliņa pussalu līdz Kalnu Karalim un ne vairāk kā 6km līdz finišam.

Kalnu Karalis – zinu, ka tas ir īss un nemaz ne tik stāvs – saņemos, uzskrienu, kājas uz robežas ar krampjiem, bet rezultāts uz kopējā fona galīgi nekas īpašs.. nu neko, palikuši pēdējie 2km, zinu, ka beigās pa diezgan nejauku pļavas taciņu būs jāskrien, “jāuzrāpjas” tiltā uz Lāčplēša ielas, tad loks pa parka bruģīti un “zig-zags” ar ūdens baseinu finiša taisnē!! Ūdeni apskrēju, baļķiem pārlēcu pāri, mulčai izskrēju cauri un beidzot tas ir klāt – Finišs!!

Lai arī sākumā viss šķita slikti, kopumā skrējiens ir izdevies diezgan labs. Mazliet virs ierastā punkti par skrējienu, Strava arī paziņo, ka esmu ticis pie “PB” 30km (skrienot pa takām) - šis negaidīti.. tik vienīgā “darvas karote” visā medus burkā - salīdzinoši zemie punkti par KK..